«Театр случился совсем под боком, у нас в Юрмале, в отреставрированном дачном доме.
Очень хорош Германн – Марат Эфендиев – тут и нерв, и пластика, и фактура. А Лиза (Jana Lute) поет, причем фантастически! Не поверила своим ушам: думала фонограмму включили.
Настоящий оперный голос, прекрасный тембр, техника. И душа».

«Pīķa dāmas» iestudējumā mani pārsteidza un iepriecināja drosme un prasme sen zināmā «gabalā» iedvest ko jaunu, vēl nebijušu, nebaidīties paspert soli pāri ierastajiem rāmjiem. Un darīt to tik daudzveidīgi! Sablīvētā laika nogrieznī (izrāde ilgst nepilnu pusotru stundu) manas skatītāja maņas piepilda runātais vārds izkoptā aktiermeistarībā, košs Ļizas operdziedājums, gaumīga, stāstu vedinoša horeogrāfija, dinamiska scenogrāfija un iztēli rosinošs mūzikas pavadījums. Un kad vēl ieskanas «dzīvās» klavieres... Līdzpārdzīvojums garantēts. Mākslinieciskās kvalitātes, manuprāt, lieliski papildina vēl divi apstākļi: izrāde tapusi kā starptautisks projekts un tā tiek izrādīta tik personīgā vidē – personīgās vasarnīcas teātrī.
Arī tas atstāj savu iespaidu».

«Tas bija brīnišķīgs piedzīvojums – satikties ar Puškinu Jūrmalā tik neparastā izrādē. Domāju, lieki piebilst, ka sižets, kaut arī nedaudz pārveidots, visiem zināms. Taču risinājums, ko realizējusi režisore, izmantojot savrupmājas vidi, horeogrāfiju, mūziku, aktierus no dažādiem teātriem un ar atšķirīgu pieredzi krievu valodā – tas radīja pilnīgi jaunus un neparastus iespaidus. Pieskaitot sevi emocionālajiem skatītājiem varu atzīties, ka izrādes laikā šad un tad sajutos ne vairs kā skatītājs, bet izrādes dalībnieks. Domāju, ka tas galvenokārt bija mājas atmosfēras dēļ. Paldies režisorei par ideju un tās veiksmīgo realizāciju. Paldies aktieriem, paldies mūziķei un visiem, kas iesaistījās šajā notikumā un tik jauki papildināja mākslas pasākumu klāstu šovasar».