Pēc A. Ostrovska «Negaiss» un M. Gorkija «Zilā dzīve» darbu motīviem

IZRĀDE. «Negaiss». Variācijas

IZRĀDE. «Negaiss». Variācijas 

IZRĀDE
«Negaiss». Variācijas

Pēc A. Ostrovska «Negaiss» un M. Gorkija «Zilā dzīve» darbu motīviem
Žanrs: traģikomēdija
13+
Izrādes ilgums: 1 h 20 min
Režisors: Marija de Valukofa

Izrāde ir divu izcilu krievu klasiķu darbu komilācija: A. Ostrovska luga «Negaiss» (1859.g.) un M. Gorkija stāsts «Zilā dzīve» (1924.g.). Negaidīta, tik atšķirīgu, pilnīgi dažādu telpu tekstu apvienošana, ļāva sarežģīti un daudzslāņaini savīt varoņu dramatisko pieredzi un sasniegt nozīmju paplašināšanas bezgalības efektu.

Teātra iestudējums, kas tiek piedāvāts īpašā novatoriskā manierē, meistarīgi apvienojot dažādus skatuves žanrus, aizraujošus teātra elementus un iespaidīgas multimediju tehnikas.

Izrādes pamatā ir attālas provinces pilsētā dzīvojošā dzejnieka Mironova ikminūtes ārprāta hronika. «Maza cilvēka» stāsts, kurš nespēj saprast sevi, neizprot labā un ļaunā robežas, nesaprot, kā apvienot mīlestību un slāpes pēc brīvības. Viņš dzīvo starp cilvēkiem, kuriem nav sapņu un centienu. Atšķirībā no viņiem, mēģina justies un rīkoties «ne tā, kā visi pārējie», jo viņu vada vēlme pacelties pāri parastajam, izdomājot sev citu – «zilu Parīzes dzīvi». Galvenais varonis laimi iedomājas kā M. Šagāla nebeidzamo lidojumu ar Bellu gleznā «Virs pilsētas», kā N. Gončarovas «Zilo govi», kā M. Šagāla «Zilo mājiņu». Mironovs dzird circeņu dziesmas, kuras viņu apdullina, un trauku šķindēšanu, kura skan kā trauksmaina mūzika, un norāda, ka viņa iluzorā pasaule ir izjukusi.

Jau izrādes «pirmajos akordos», skatītājs tiek iegremdēts fantāzijas izjūtu, mirāžu, skaņu atmosfērā. Hologrammas un iespaidīgas multimediju instalācijas stāsta valodai piešķir īpašu estētiku un izteiksmīgumu. Varoņu vārdi un rakstzīmju vizuālais elements veido vienotu veselumu. Režisors rada spilgtu eksperimentu, sarežģīti apvienojot skaņu, krāsu, formu, vārdu, kurā ir viegli izsekot 1920. gadu krievu avangarda ietekmei.

Mūzikai izrādē atvēlēta īpaša loma – tā savieno sajūtu pasauli un varoņu fantāzijas tēlus. Folkloras dziesmu līdzības varoņiem ļauj redzēt sevi no malas, iejusties citu varoņu tēlos, un pašiem izjust viņu šaubas un pārdzīvojumus.

Izrādes veidotāji un aktieri:
Režisors: Marija de Valukofa
Mākslinieks: Jevgēnijs Raices
Komponists: Vladimirs Beluncovs
Dzejnieks: Natalija Bogatova

Izrādē iesaistīti seši personāži.

Projekta izmaksas: 40 000 EUR

Par mums

Teatro Fabrica – Biedrības mērķis un uzdevumi ir kultūras projektu attīstība
Reģ. Nr. 40008303760 





Dalieties sociālajos tīklos
Birojs Latvijā