«Baltais taurenītis Jokko»

Opera-Balets «Baltais taurenītis Jokko»  

Libreta pamatā ir cikla daļa no 101 erotiskās tankas “Ar sārtu tušu uz melna zīda” — grāmatas, kuru sarakstījusi japāņu dzejniece Jokko Irinati, kas dzīvojusi Heianas periodā (IX –XII gs.). Cikls ir rakstīts japāņu dzejas antoloģijas Manjosju tradīcijās, tas ir veltīts ziediem, kokiem, miglai, lietum un mīlas balādēm. Tāpat vienu no libreta sižetiskajām līnijām ir iedvesmojis Dzunitiro Tanidzaki stāsts “Tetovējums” (1910.gads).

Režisore Marija de Valukofa — teātra darbiniece, aktrise, teātra un kino režisore, mākslas zinātņu kandidāte — ir spējusi izveidot austrumu kultūras estētikas audiovizuālā iemiesojuma kvintesenci, kurā Japānas viduslaiku erotiskā dzeja un tradicionālo japāņu instrumentu meditatīvās skaņas harmoniski savijās ar modernām, krāšņām videoprojekcijām un oriģinālu scenogrāfiju. Operas skatuviskā telpa ir japāņu dārzs ar milzīgām, ziedošām krizantēmām, no kurām izaug trīs sievietes, trīs balsis, trīs skaistuma šķautnes.

“Šī ir izrāde par laiku, par visa dzīvā īslaicīgumu, par gada laiku maiņu. Par dzīvi kā kaislību, par vecumu kā atspulgu ūdenī. Stāsts tiek izstāstīts burvīgā muzikālajā valodā, kur balss ir jaunības, mīlestības vai miera skaņa,” par jauno iestudējumu stāsta režisore Marija de Valukofa. 

Projektā piedalījas starptautiska radošā komanda — profesionāli un talantīgi aktieri, mākslinieki, mūziķi, ka ir uzkrājuši milzīgu darba pieredzi, strādājot uz dažādu valstu skatuvēm. 

Iestudējuma diriģents — Artūrs Gailis. Akadēmiskā orķestra “B-Sharp” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, LNBO orķestra, Baltijas Akadēmiskā orķestra u.c. mūziķis. 

Māksliniece — inscenētāja un kostīmu māksliniece – Jeļena Mirošņičenko (Kanāda), Maskavas Mākslas teātra (MHAT) skolas-studijas absolvente, kostīmu māksliniece izrādei “Pigmalions” Majakovska Maskavas teātrī, scenogrāfe izrādei “Taņa” Krievijas Akadēmiskajā jaunatnes teātrī, izrādei “Gulta trijiem” Maskavas Valsts kinoaktieru teātrī, starptautisku biennāļu un personālizstāžu dalībniece. 

Gaismu mākslinieks ir Mārtiņš Feldmanis, kas divas reizes ieguvis Latvijas teātru Spēlmaņu nakts balvu kategorijā Gada labākais gaismu mākslinieks.

Operas partijas dzieda Latvijas Nacionālās operas solistes Irma Pavāre (mecosoprāns) un Inna Kločko (soprāns), kā arī Latvijas Nacionālās operas stažiere Jana Lute (soprāns), bet vīrieša lomu izpildīja jaunais aktieris Marats Efendijevs, kuru skatītāji atcerēsies pēc spilgtiem darbiem Čehova Rīgas krievu teātrī.

Iestudējumā svarīga nozīme ir horeogrāfijai, kuru veidoja talantīgais Latvijas horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs, kas ieguvis Latvijas teātru Spēlmaņu nakts balvas kategorijā Gada sasniegums laikmetīgajā dejā.  

Iestudējuma skaņu režisors ir viens no labākajiem Latvijas speciālistiem, Latvijas Mūzikas akadēmijas docents Andris Ūze. Viņa darbu vidū ir visi svarīgākie notikumi Latvijā – Dziesmu svētki, Eirovīzijas nacionālais fināls, Lielā mūzikas balva, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerti Latvijas Nacionālajā operā, u.c. 

Izrādes afišu veidoja Igors Gurovičs, viens no pasaules vadošajiem grafiskajiem dizaineriem, Rodčenko profesionās balvas ieguvējs, kā arī Design Innovation Award, Golden Bee Award laureāts. 

Komponists — Vitālijs Galutva. Krievijas Komponistu savienības biedrs, neskaitāmu akadēmisku skaņdarbu, radiouzvedumu, filmu, operu autors. Miris 2007.gadā. 

Projekta izmaksas: 30 000 EUR